Mūsdienās Straupe ir lielciems, ko zina un atpazīst ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, pateicoties tās aktīvajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vai ikkatrs Latvijas iedzīvotājs pazīst un ir garšojis Straupes piensaimnieka produkciju. Īpaši gards ir tās ražotais 72.5% sviests un neatkārtojamais Jāņu siers.

Straupes zirgu pasta stacija bija viena no lielākajām Vidzemes guberņas nozīmes stacijām. Vidzemes zirgu pasta sakaru sistēmu izveidoja 17.gs. Straupes zirgu pasta stacija bija viena no pirmajām, kur 18. -19.gs. mijā koka apbūvi nomainīja mūra ēkas. Ēkas tika izvietotas abpus Rīgas – Valmieras ceļa.

Straupes dzirnavas, agrāk sauktas par Mazstraupes ūdensdzirnavām, atrodas Straupes centrā, Braslas upes labajā krastā. Iespējams, ka senākās dzirnavas šeit uzbūvētas vienlaikus ar Mazstarupes pili, tātad līdz 1408. gadam. 17.gs. Mazstraupes dzirnavas tika nopostītas, taču tās atjaunojot, tika saglabāts ēkai raksturīgais nocietinājuma veidols.

Mazstraupes muižas pils bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu pils. Līdz šim zināmajos rakstos pils pirmo reizi pieminēta 1408. gadā. Sākotnēji pils bijusi kāšveida celtne ar nocietinātu iekšējo pagalmu, kuru apjozuši augsti mūri, ar tajos iebūvētiem. Sienu biezums sasniedzis gandrīz 2 metrus.

Vējiņu pilskalns atrodas Braslas upes labajā krastā ap 3 km uz Z no Straupes pie Vējiņu mājām. Tā nedaudz nolaidenais plakanums, kas ir 55 m atrodas ap 10 m virs Braslas upes līmeņa. Liela daļa Vējiņu pilskalna plakuma izpostīta ar divām lielām jau senatnē iegruvušām dabīgām kritenēm. Pilskalna pakājē pie Braslas upes atrasts ap metru biezs kultūrslānis.